ADMINISTRATĪVĀ PĀRKĀPUMA KVALIFIKĀCIJAS PROBLĒMAS DARBA LĪGUMA FORMAS DĒĻ

Jurista Vārds.

Valsts darba inspekcijas piemērotie administratīvie sodi, par ko paredzēta administratīvā atbildība saskaņā ar Latvijas Administratīvā pārkāpuma kodeksa (APK) 41.panta otro daļu par darba līguma nenoslēgšanu rakstveida formā [..] un līdzšinējā tiesu prakse liecina par to, ka, tulkojot tiesību normas pēc gramatiskās metodes, iespējams nonākt pie nepareizas administratīvo pārkāpumu kvalifikācijas. Autores skatījumā šī problēma ir diskusijas vērta, tādējādi šajā publikācijā tiks sniegti argumenti viedokļa aizstāvībai.

Likumdevēja izvirzītais mērķis

Lai ierobežotu un apkarotu nelegālo nodarbinātību, pirms astoņiem gadiem Finanšu ministrija ierosināja paredzēt lielāku administratīvo atbildību par personas nodarbināšanu bez noslēgta darba līguma,[1] tādējādi 2005. gada 22. decembrī Saeima pieņēma grozījumus APK, 41. pantu izsakot jaunā redakcijā, atsevišķi izdalot sankciju par personas nodarbināšanu bez noslēgta darba līguma.[2]

Par likumdevēja mērķi uzskatāmi liecina Saeimas deputāta Māra Grīnblata debates pirms attiecīgā likumprojekta pieņemšanas trešajā lasījumā: „Priekšlikums ir 41. pantā pieņemt šādu redakciju: “Par tādas personas nodarbināšanu, ar kuru nav noslēgts darba līgums…” Uzskatām, ka tādu personu nodarbināšana, kas ir bez darba līguma, ļoti deformē darba tirgu, rada negodīgu konkurenci tiem uzņēmējiem, kuri nodarbina legālus darbiniekus un maksā legālas darba algas. Uzskatām, ka līdzšinējā sodu sistēma, līdzšinējie paredzētie sodi ir salīdzinoši niecīgi, ārkārtīgi niecīgi [..].”[3] 2008. gada 17. aprīlī Saeima pieņēma grozījumus APK,[4] palielinot administratīvo atbildību par darba līguma nenoslēgšanu rakstveida formā.

Ar Ministru kabineta rīkojumu Nr. 197 (07.04.2010.) ir apstiprināts plāns nereģistrētās nodarbinātības mazināšanai 2010.-2013. gadam. Plāna 2. punktā norādīts, ka viens no pasākumiem nereģistrētās nodarbinātības mazināšanai ir paredzēt darba devējam pienākumu darba līgumu slēgt rakstveidā pirms darba uzsākšanas. Tādējādi 2010. gada 4. martā Saeima pieņēma grozījumus, Darba likumā 40. panta pirmo daļu papildinot ar vārdiem „pirms darba uzsākšanas”.[5] Rezultātā darba devējiem mazinātos iespējas krāpties, darba tiesisko attiecību noformēšanai nepieciešamos dokumentus noformēt jau pēc pārbaudes, ar atpakaļejošu datumu.[6]

Tulkojot tiesību normas sistēmiski un teleoloģiski, lai ierobežotu nereģistrēto nodarbinātību,[7] tika veikti grozījumi[8] MK 2008. gada 20. novembra noteikumos Nr. 942 „Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veicēju reģistrāciju un ziņojumiem par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un iedzīvotāju ienākuma nodokli”, kas paredzēja darba devēja pienākumu reģistrēt darba ņēmēju Valsts ieņēmumu dienestā ne vēlāk kā vienu dienu pirms darba attiecību uzsākšanas.

Saskaņā ar spēkā esošiem MK 2010. gada 7. septembra noteikumiem Nr. 827 “Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veicēju reģistrāciju un ziņojumiem par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un iedzīvotāju ienākuma nodokli” darba devējiem ir pienākums darba ņēmēju reģistrēt Valsts ieņēmumu dienestā ne vēlāk kā vienu dienu pirms persona uzsāk darbu, ja ziņas tiek sniegtas papīra formā, vai ne vēlāk kā vienu stundu pirms persona uzsāk darbu, ja ziņas tiek sniegtas elektroniski elektroniskajā deklarēšanas sistēmā.[9]

Lai konstatētu, vai darbinieks strādā legāli vai ne, Valsts darba inspekcijas amatpersonām ir iespēja Valsts ieņēmumu dienesta informatīvajā sistēmā pārbaudīt reģistrētos darba ņēmējus.[10]

Problēmas būtība un strīdīgie aspekti

Uzskatāmībai labad autore izmantos divas konkrētas tiesas lietas. Lietas būtība: SIA „/Nosaukums/” noslēdzis ar darbiniekiem uzņēmuma līgumu. Valsts darba inspekcija, (VDI) analizējot noslēgto uzņēmuma līguma saturu, konstatēja, ka līgumi ir raksturīgi darba tiesiskajām attiecībām, proti, nodarbinātie ievēro noteiktu darba laiku, pakļaujas SIA „/Nosaukums/” noteiktai darba kārtībai, darba uzdevumus no darba devēja saņem katru dienu, vienojas ar darba devēju par noteiktu darba samaksu, izmanto darba devēja mantu. SIA „/Nosaukums/” veica līgumu uzskaiti un par darbiniekiem maksāja nodokļus, tātad darbiniekus nodarbināja legāli (!). VDI piemēroja  SIA „/Nosaukums/” administratīvo sodu par Darba likuma 40. panta pirmās daļas neievērošanu par darba līguma nenoslēgšanu rakstveidā, par ko paredzēta administratīvā atbildība saskaņā ar APK 41. panta otro daļu, sākot no 750 latiem. Administratīvā rajona tiesas Rīgas tiesu nama tiesnesis ar 2012. gada 22. augusta lēmumu (lietas Nr. 142281211) atstāja Valsts darba inspekcijas lēmumu negrozītu. Diemžēl SIA „/Nosaukums/” lēmumu nepārsūdzēja apelācijas instancē un lēmums stājās spēkā 2012. gada 6. septembrī. Lēmumā norādīts, ka „noslēgtie uzņēmuma līgumi nevar aizstāt darba līgumu, jo personas faktiski veic darbu pakļaujoties pieteicēja noteiktai darba kārtībai, par atlīdzību, bet nesaņem darbiniekiem ar likumu piešķirtās garantijas un tiesisko aizsardzību.

Noslēgto uzņēmuma līgumu nevar uzskatīt par nepilnīgu darba līgumu, kā to norāda sūdzības iesniedzēja, jo atkarībā no izvēlētā līguma veida būtiski mainās darbinieka tiesiskās aizsardzības pakāpe, tāpēc būtiski ir, lai darba devējs ar darbinieku būtu noslēdzis tieši darba līgumu”.[11] Tiesas spriedumā nav norādīts, kādas ar likumu piešķirtas garantijas un tiesisko aizsardzību darbinieks nesaņems.[12] Salīdzinājumā var izmantot piemēru, ka nereti praksē nākas sastapties ar gadījumiem, ka līgums pēc būtības ir dzīvojamās telpas īres līgums, bet līgums nosaukts par nomas līgumu, vai tad ar to īrnieks zaudē piešķirtās garantijas un tiesisko aizsardzību?

Otrās lietas faktiskie apstākļi ir līdzīgi: VDI konstatēja, ka nodarbinātais būvobjektā veic darbus saskaņā ar uzņēmumu līgumu, SIA „/Nosaukums/” veic nodarbinātā darba laika uzskaiti, nodarbinātais ir pakļauts darba devēja būvobjektā noteiktam darba laikam un darba veikšanas kārtībai, nodarbinātais ir apmācīts par darba aizsardzības jautājumiem (ieraksti darba aizsardzības žurnālos), nodarbinātais faktiski pildīja palīgstrādnieka pienākumus, kuru izpildei viņam darba devējs nodrošināja instrumentus un rīkus, kā arī nodarbināto nodrošināja ar individuālajiem aizsardzības līdzekļiem – cimdiem, ķiveri un aizsargapaviem.

VDI ņēmusi vērā faktu, ka „SIA „/Nosaukums/” „nodarbināja vienu personu neilga laika periodā, ir ziņojusi Valsts ieņēmumu dienestam par darbinieku un maksājusi nodokļus, tādējādi lēmumā atzīts par nepieciešamu piemērot SIA „/Nosaukums/” minimālo APK 41. panta otrās daļas sankcijā paredzēto naudas sodu Ls 750, kas atzīstams par samērīgu un nepieciešamu ietekmēšanas līdzekli, jo ir vērsts uz būtisku sabiedrības interešu un tiesību aizsardzību”.[13] Administratīvā rajona tiesas Rēzeknes tiesu nama tiesnesis ar 2013. gada 31. janvāra lēmumu (lietas Nr. 142291612) atstāja Valsts darba inspekcijas lēmumu negrozītu. Lēmumā norādīts, ka starp SIA „/Nosaukums/” un nodarbināto „ir pastāvējušas faktiskas darba tiesiskās attiecības, t.i., tādas tiesiskās attiecības, kas neatbilst uzņēmuma līguma nosacījumiem”. SIA „/Nosaukums/” tiesas lēmumu pārsūdzēja apelācijas instancē un šīs publikācijas tapšanas laikā minētā lieta nav vēl izskatīta.

Izlasot minētos spriedumus, autorei neviļus rodas jautājumi: kas ir galvenais – līguma nosaukums vai tomēr līguma saturs? Vai darba devējam var piemērot administratīvo sodu par Darba likuma 40. panta pirmās daļas pārkāpumu  saskaņā ar APK 41. panta otro daļu, ja līgums būtu nosaukts vienkārši par līgumu?

No formas viedokļa tiesiskie darījumi var būt: 1) mutiski, 2) noslēgti ar konkludentām darbībām, 3) noslēgti vienkāršā rakstiskā formā, 4) noslēgti notariālā formā vai citādā veidā publiski apliecināti, 5) noslēgti elektroniskā formā.[14] Saskaņā ar Civillikuma 1483. pantu 1. punktu tiesiskais darījums ir jānoslēdz rakstiskā formā, kad likums prasa rakstisku formu kā zināmu darījumu būtisku sastāvdaļu.[15] Lai aizsargātu ekonomiski vājāka līgumpartnera intereses,[16] proti, nodarbinātā intereses, likumdevējs ir noteicis darba līgumam rakstveida formu (Darba likuma 40. panta pirmā daļa) un darba līguma būtiskās darījuma sastāvdaļas (Darba likuma 40. panta otrā daļa). Būtiskas sastāvdaļas ir attiecīgajam tiesiskā darījuma veidam  raksturīgās neatņemamas pazīmes, kas paredzētas likumā.[17] Šīs pazīmes parasti ir noteiktas imperatīvajās likuma normās, kas ietver attiecīgā darījuma legālo definīciju.[18]

Būtiskās sastāvdaļas ir kritērijs, lai noskaidrotu, kādam tiesisko darījuma tipam noslēgtais darījums pieskaitāms, un tādējādi noteiktu, kādi likuma noteikumi šim darījumam piemērojami.[19] Analizējot augstāk minētās lietas faktiskos apstākļus, autore secina, ka darījumiem ir ievērota rakstveida forma un darījuma saturs un apstākļi norāda uz būtiskām darba līguma pazīmēm (Darba likuma 39. pants) un nav nozīme apstāklim, ka līgums nosaukts par uzņēmuma līgumu. Autore prezumē, ka noslēgtajiem līgumiem nav norādītas visas darba līguma būtiskās darījuma sastāvdaļas saskaņā ar Darba likuma 40. panta otro daļu,[20] bet nav pamata darba devēju saukt pie administratīvās atbildības saskaņā ar APK 41. panta otro daļu.

Vai grozījumi APK nodarbinātības jomā bija ir nepieciešami

2013.gada 25. aprīlī Saeima pieņēma grozījumus APK, proti, arī grozījumus nodarbinātības jomā, kur par darba līguma nenoslēgšanu rakstveida formā (APK 41. panta otrā daļa) paredzētā minimālā sankcija juridiskajām personām pazemināta par Ls 250 un iepriekšējā sankcija ar korekcijām ir „pārcelta” uz APK 159.8 panta septīto daļu.[21] Paliek neatbildēts jautājums: kādos gadījumos darba devēju sauks pie administratīvās atbildības saskaņā ar APK 41. panta pirmo daļu, kādos gadījumos saskaņā ar APK 41. panta otro daļu un kādos gadījumos saskaņā ar APK 159.8 panta septīto daļu?[22] Autores izpratnē minimālā sankcija juridiskajām personām par personas nereģistrēšanu Valsts ieņēmumu dienestā ir 250 lati. Tomēr, ja kādu iemeslu dēļ darba devējs nebūs paspējis ar nodarbināto noslēgt darba līgumu rakstveidā vai „darba līgums ir noslēgts, bet dažādu apstākļu dēļ, piemēram, no kāda Latvijas reģiona vēl nav nogādāts galvenajā birojā”,[23] bet un Valsts ieņēmumu dienestā darba ņēmējs būs reģistrēts, tad minimālā sankcija juridiskajām personām par darba līguma nenoslēgšanu rakstveida formā ir 500 lati (!). Atļaušos citēt Mg.iur., Mag.phil. Andas Smiltēnas vārdus: „Bieža likumu grozīšana veicina nihilistisku attieksmi pret tiesībām. Kamēr likumdevēja institūcijas steidz izdarīt kārtējos grozījumus likumos, tauta šādus grozījumus vairs „neuztver nopietni”.”[24]

Kopsavilkums

Latvijas Administratīvā pārkāpuma kodeksa 41. panta otrās daļas tiesību norma par darba līguma nenoslēgšanu rakstveida formā, tulkojot teleoloģiski un sistēmiski, ir piemērojama gadījumos, ja Valsts darba inspekcija konstatē nereģistrēto nodarbinātību.

Nodarbinātais nezaudē Darba likumā piešķirtas garantijas, tiesības un tiesisko aizsardzību tikai tāpēc, ka noslēgtais līgums nosaukts par uzņēmuma līgumu un līgums neparedz visas darījuma būtiskās sastāvdaļas.

Valsts darba inspekcijai, konstatējot darba tiesiskās attiecības, ir tiesības norādīt uz nepilnībām noslēgtajos līgumos un pārbaudīt vai darba devējs ievēro visas ar darba tiesiskajām attiecībām noteiktās prasības, nepieciešamības gadījumā, ņemot vērā lietderības apsvērumus, piemērot administratīvo sodu saskaņā ar APK 41. panta pirmo daļu, kur administratīvā atbildība, ņemot vērā izdarītās sekas, ir samērīgas (no 50 latiem līdz 750 latiem) ar nodarītā pārkāpuma raksturu.
2013.gada 25. aprīlī Saeimas pieņemtie grozījumi, samazinot sankciju par Latvijas Administratīvā pārkāpuma kodeksa 41. panta otrās daļas pārkāpumu, nebija nepieciešami, jo likumdevēja mērķis bija noteikt lielāku atbildību darba devējiem tieši par nereģistrēto nodarbinātību, kuru izraisošās sekas būtiski mazina kopējo labklājības līmeni valstī.

[1] TVNET ziņas, pieejams: http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/206928-ieviesot_administrativo_atbildibu_velas_ierobezot_un_apkarot_nelegalo_nodarbinatibu [skatīts 03.05.2013.]
[2] 22.12.2005. likums „Grozījums Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”, pieejams: http://www.likumi.lv/doc.php?id=125418&from=off
[3] Saeimas arhīvs, Latvijas Republikas 8.Saeimas rudens sesijas divdesmitā sēde 2005.gada 22.decembrī, Pieejams: http://www.saeima.lv/steno/2002_8/st_051222/st2212.htm#ss [skatīts 09.05.2013.]
[4] 17.04.2008. likums „Grozījums Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”, pieejams: http://www.likumi.lv/doc.php?id=174709&from=off
[5] 04.03.2010. likums „Grozījumi Darba likumā”, pieejams: http://www.likumi.lv/doc.php?id=206961&from=off
[6] Ministru kabineta 2010.gada 7.aprīļa rīkojums Nr.197 „Pasākumu  plāns nereģistrētās nodarbinātības mazināšanai 2010.-2013.gadam”, pieejams: http://www.likumi.lv/doc.php?id=207807
[7] Ministru kabineta noteikumu projekta„Grozījums Ministru kabineta 2008.gada 20.novembra noteikumos Nr.942 „Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veicēju reģistrāciju un ziņojumiem par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un iedzīvotāju ienākuma nodokli”” sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojums (anotācija), pieejams: http://www.likumi.lv/doc.php?id=204700
[8] 26.01.2010. MK noteikumi Nr.87 “Grozījumi Ministru kabineta 2008.gada 20.novembra noteikumos Nr.942 “Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veicēju reģistrāciju un ziņojumiem par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un iedzīvotāju ienākuma nodokli”” 8.punkts, pieejams: http://www.likumi.lv/doc.php?id=204700
[9] 07.09.2010. MK noteikumi Nr.827 “Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veicēju reģistrāciju un ziņojumiem par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un iedzīvotāju ienākuma nodokli” 8.1.apakšpunkts, Pieejams: http://www.likumi.lv/doc.php?id=217642
[10] Ministru kabineta 2010.gada 7.aprīļa rīkojums Nr.197 „Pasākumu  plāns nereģistrētās nodarbinātības mazināšanai 2010.-2013. gadam”, pieejams: http://www.likumi.lv/doc.php?id=207807
[11] Administratīvā rajona tiesas Rīgas tiesu nama 2012.gada 22.augusta spriedums lietā Nr.142281211, pieejams: http://www.tiesas.lv/files/AL/2012/08_2012/22_08_2012/AL_2208_raj_A-01934-12_25.pdf
[12] Autores piebilde: ja nodarbinātais nav reģistrējies Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicējs, darba devējiem saskaņā ar likumu „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli 8.panta trešās daļas 1.punktu pie pārējiem fiziskās personas ienākumiem, par kuriem ir jāmaksā nodoklis, tiek pieskaitīti ienākumi no uzņēmuma līguma. Savukārt, pamatojoties uz likuma „Par valsts sociālo apdrošināšanu” 1.panta 2.punkta d) apakšpunktu, darba ņēmējs ir persona, kura ir noslēgusi Civillikuma IV daļas 15.nodaļā paredzēto uzņēmuma līgumu. Tātad saskaņā ar Ministru kabineta 2012.gada 11.decembra noteikumiem Nr.868 „Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas likmes sadalījumu pa valsts sociālās apdrošināšanas veidiem 2013.gadā” nodarbinātais tiek apdrošināts visiem sociālās apdrošināšanas veidiem, kas nozīmē, ka nodarbinātais apdrošināts valsts pensiju apdrošināšanai, sociālajai apdrošināšanai bezdarba gadījumam, sociālajai apdrošināšanai pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām, invaliditātes apdrošināšanai, maternitātes un slimības apdrošināšanai un vecāku apdrošināšanai.
[13] Administratīvā rajona tiesas Rēzeknes tiesu nama 2013.gada 31.janvāra spriedums lietā Nr.142291612, pieejams: http://www.tiesas.lv/Media/Default/Admin.tiesu%20spriedumi/Admin.raj.tiesas%20spriedumi/2013/Janv%C4%81ris/31.01.2013/AL_3101_raj_A-01151-13_41.pdf
[14] Balodis K. Ievads Civiltiesībās, Rīga: Apgāds Zvaigzne ABC, 2007, 190.lpp.
[15] Turpat, 193.lpp.
[16] Turpat, 177.lpp.
[17] Balodis K. Ievads Civiltiesībās, Rīga: Apgāds Zvaigzne ABC, 2007, 164.lpp , Kalniņš E. Tiesisks darījums//Privāttiesību teorija un prakse, Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2005, 147.lpp, Torgāns K. CL 1470.p. komentārs. Civillikuma komentāri. Saistību tiesības, Rīga: Mans īpašums, 1998, 58.lpp; Snipe A. Saistību tiesību komentāri. IX. Tiesiska darījuma sastāvdaļas un forma. Jurista Vārds, 27.02.2007., Nr.9, 2.lpp
[18] Balodis K. Ievads Civiltiesībās, Rīga: Apgāds Zvaigzne ABC, 2007, 164.lpp.
[19]  Balodis K. Ievads Civiltiesībās, Rīga: Apgāds Zvaigzne ABC, 2007, 165.lpp., Kalniņš E. Tiesisks darījums. Privāttiesību teorija un prakse, Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2005, 149.lpp,
[20] Autores piebilde: paredzēta administratīvā atbildība saskaņā ar APK 41.panta pirmo daļu, kas paredz naudas sodu no 50 latiem līdz 750 latiem.
[21] Likumprojekts „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (178/Lp11), pieejams:
http://titania.saeima.lv/LIVS11/saeimalivs11.nsf/0/72E10AE178C58FCCC2257B51004A34D7?OpenDocument, [skatīts 11.05.2013.].
[22] Autores piebilde: ar 2013. gada 25. aprīļa grozījumiem 215.3 pantā ir noteikts, ka Valsts darba inspekcijai ir tiesības piemērot administratīvos sodus par  nodokļu un informatīvo deklarāciju iesniegšanas noteikumu pārkāpšanu.
[23] Saeimas ziņas, Pieejams: http://www.saeima.lv/lv/aktualitates/saeimas-zinas/20904-saeima-pienem-apjomigus-grozijumus-administrativo-parkapumu-kodeksa [skatīts 06.05.2013.].
[24] Smiltēna A. Latvijas tiesību sistēma un likumdevēja kritiskās kļūdas. Jurista Vārds, 12..02.2013., Nr.6, 17.lpp

Atsauce uz žurnālu: Ļaksa I. Administratīvā pārkāpuma kvalifkācjas problēmas darba līguma formas dēļ. Jurista Vārds, 02.07.2013., Nr.26(777)

Saistītās publikācijas:
http://www.likumi.lv/doc.php?id=125418&from=off
http://www.likumi.lv/doc.php?id=207807