APDROŠINĀŠANAS ATLĪDZĪBU NOVĒRTĒJUMS PAR NEMANTISKO KAITĒJUMU CEĻU SATIKSMES NEGADĪJUMOS

Starptautiskajā praksē ir izveidojies princips – atlīdzībai, ciktāl iespējams, ir jālikvidē visas prettiesiskas darbības sekas un jāatjauno situācija, kas visdrīzāk būtu, ja šāda darbība nebūtu paveikta. Vērtības restitūcija vai, ja tas nav iespējams, tādas naudas summas samaksa, kas atbilst vērtības restitūcijai, – tādi ir principi, atbilstoši kuriem būtu jānosaka kompensācijas apmērs.[1]

Lai pēc iespējas ātrāk likvidētu prettiesiskas darbības sekas un atjaunotu tiesisko situāciju, izveidoja transportlīdzekļu obligāto civiltiesisko atbildības apdrošināšanu, kuras pamatā ir solidaritātes princips: rūpēties par zaudējumu smagumu, ja kāds ir nonācis nelaimē (no abām pusēm) jeb pēc principa “Visi par vienu un viens par visiem”. Šis princips nevien varēja uzturēt atsevišķa cilvēka eksistenci, bet arī kalpot kopējai, vispārējai labklājībai.[2] Tādējādi šis raksts veltīts apdrošināšanas atlīdzību jautājumu izpētei, kas saistīti ar sāpēm un garīgām ciešanām tieši ar ceļu satiksmes negadījumiem, kas izraisījuši smagas sekas.

Raksta pirmajā daļā autore sniegs nelielu ieskatu par transportlīdzekļu obligātās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas būtību, lai izprastu, cik svarīgi nodrošināt, lai cietušās personas iegūtu līdzvērtīgu attieksmi neatkarīgi no tā, kurā Eiropas Savienības vietā negadījums ir noticis, otrajā raksta daļā autore dalīsies pieredzē saistībā ar noteiktajām apdrošināšanas atlīdzībām par nodarīto nemantisko kaitējumu saistībā ar ceļu satiksmes negadījumiem, kas izraisījuši smagas sekas, savukārt raksta trešajā daļā autore sniegs viedokli par apdrošināšanas atlīdzības apmēriem pēc Ministru kabineta noteiktajiem kritērijiem.

Ieskats Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas (OCTA) būtībā

Eiropā transportlīdzekļu obligātā civiltiesiskās apdrošināšanas ideja attīstījās laikā, kad ceļu satiksmes nelaimes gadījumu skaits sasniedza nesamērīgi augstus līmeņus, līdz ar to Eiropā to kā obligātu ieviesa jau 20 gs. sākumā.[3]

Eiropas Savienības brīvā personu kustība, mehānisko transportlīdzekļu apdrošināšanu ir novedusi pie saskaņotas apdrošināšanas struktūras, lai sniegtu kompensāciju cietušajiem ceļu satiksmes negadījumos.[4] Lai īstenotu saskaņoto mehānisko transportlīdzekļu apdrošināšanas programmu, Eiropas Savienības Padome pieņēma virkni direktīvu, kopumā piecas direktīvas (turpmāk tekstā – ES OCTA direktīvas). Sākot ar 1972. gadu tika pieņemta Pirmā Direktīva[5], lai atceltu uz Eiropas Savienības iekšējām robežām zaļo apdrošināšanas karšu pārbaudes, kā arī katrai dalībvalstij uzlikt par pienākumu nodrošināt, ka tiek apdrošināta civiltiesiskā atbildība, kas izriet no transportlīdzekļu apdrošināšanas. Turpinot ieviest pasākumus, kas izriet no mehānisko transportlīdzekļu apdrošināšanas, 1983. gadā Eiropas Savienības Padome pieņēma Otro direktīvu[6], lai, pirmkārt, ieviestu apdrošinātos riskus, kas attiecas gan uz kaitējumu īpašumam, gan uz miesas bojājumiem, otrkārt, obligātos apdrošināšanas atbildības limitus, un, treškārt, pienākumu izveidot iestādi[7], kas sniegtu kompensāciju cietušajiem, ja kaitējumu ir nodarījis neidentificēts vai neapdrošināts transportlīdzeklis. Ar Trešās Direktīvas[8] pieņemšanu 1990. gadā mehānisko transportlīdzekļu apdrošināšanas regulējums ieguva sistēmas raksturu.[9] Trešā Direktīva ieviesa pasākumus, lai nodrošinātu kaitējuma atlīdzību visiem pasažieriem, izņemot atbildīgo transportlīdzekļa vadītāju, vienreizējas prēmijas segumu uz visiem apdrošinātiem riskiem, kas attiecas uz visu Eiropas Savienības teritoriju, kā arī paredzēja, lai dalībvalsts veicinātu ātru kompensācijas izmaksu cietušajai personai, ja rodas strīds starp iestādi[10] un civiltiesiskās atbildības apdrošinātāju. Ar Ceturto Direktīvu[11] 2000.gadā Eiropas Savienības Padome pastiprināja cietušo personu aizsardzību pārrobežu negadījumos. Visbeidzot ar Piekto Direktīvu[12] 2005. gadā Eiropas Savienības Padome palielināja obligātos apdrošināšanas atbildības limitus miesas bojājumu gadījumā 1 000 000 euro katram cietušajam vai 5 000 000 euro par prasījumu neatkarīgi no cietušo skaita, savukārt īpašumam 1 000 000 euro par prasījumu neatkarīgi no cietušo skaita, sniedzot iespēju dalībvalstīm noteikt ne vairāk kā piecu gadu pārejas laika posmu, ņemot vērā atšķirīgo attīstības līmeni dalībvalstīs. Tāpat Piektā Direktīva noteica īpašu aizsardzību ceļu satiksmē īpaši neizsargātajiem ceļu satiksmes dalībniekiem (gājējiem, riteņbraucējiem), kuri neizmanto mehāniskos transportlīdzekļus. Būtībā pēdējās divas direktīvas papildināja un pilnveidoja jau izveidoto Eiropas Savienības OCTA sistēmu.[13] Augstāk norādītās Eiropas Savienības direktīvas tika pieņemtas ar mērķi novērst pastāvošās atšķirības dalībvalstu regulējumā attiecībā uz transportlīdzekļu īpašnieku obligāto civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu, likvidējot nepieciešamību veikt transportlīdzekļu robežkontroli, kā arī lai aizsargātu ceļu satiksmes negadījumos cietušo personu intereses.[14] Minētās direktīvas kodificētas ar Eiropas Savienības direktīvu 2009/103/EK.[15] gada 7. aprīlī Latvija transportlīdzekļu apdrošināšanas jomā pievienojās Eiropas kopējai vērtību sistēmai, ieviešot ES OCTA direktīvas un pieņemot Latvijas apdrošināšanas tirgū jaunu Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumu (turpmāk tekstā – OCTA likums), kas stājās spēkā pirms vairāk nekā divpadsmit gadiem, t.i. 2004. gada 1. maijā. Pirms deviņiem gadiem 2007. gada 27.septembrī tika veikti grozījumi OCTA likuma 15. panta pirmajā daļā, lai ieviestu Piekto direktīvu, palielinot obligātos apdrošināšanas atbildības limitus.[16] Likumdevējs OCTA likuma pārejas noteikumos pēc iespējas nodrošināja saudzējošāku pāreju uz pašreiz spēkā esošajiem OCTA likumā paredzētajiem limitiem (OCTA likuma pārejas noteikumu 13.punkts).
Eiropas Savienības Tiesa (turpmāk tekstā – EST) vairākkārtīgi savā judikatūrā ir norādījusi, ka saskaņā ar ES OCTA direktīvu preambulā norādītajiem mērķiem, pirmkārt tiecas nodrošināt Eiropas Savienības teritorijā esošo transportlīdzekļu un to pasažieru brīvu pārvietošanos un, otrkārt ir jānodrošina, lai negadījumos, kurus izraisa šie transportlīdzekļi, cietušās personas iegūtu līdzvērtīgu attieksmi neatkarīgi no tā, kurā Eiropas Savienības vietā negadījums ir noticis (EST 2013. gada 24. oktobra spriedums lietā C-277/12 Vitālijs Drozdovs pret Baltikums AAS (28. punkts un tajā minētā judikatūra), EST 2013. gada 24. oktobra spriedums lietā C-22/12K.Haasová pret Rastislav Petrík, Blanka Holingová (37. punkts un tajā minētā judikatūra) u.c. Tas nozīmē, ka Eiropas Savienība vienu no pamatprincipiem izvirza to, ka obligātajam apdrošināšanas apjomam noteikti ir jāgarantē cietušajiem atbilstīga kompensācija neatkarīgi no dalībvalsts, kur negadījums noticis.[17] Tomēr prakse liecina, ka apdrošināšanas atlīdzības apmēri ievērojami atšķiras ne tikai dalībvalstu starpā, bet pat starp Latvijā noteiktām apdrošināšanas atlīdzībām.

Apdrošināšanas atlīdzības apmēri par sāpēm un garīgām ciešanām

Minimālās apdrošināšanas seguma summas par miesas bojājumiem būtu jāaprēķina tā, lai sniegtu pilnīgu un taisnīgu kompensāciju tiem cietušajiem, kas guvuši ļoti smagus miesas bojājumus.[18]

No juridiskās metodes viedokļa taisnīga atlīdzinājuma noteikšanu sekmē tā dēvētā gadījumu salīdzināšanas un tipizēšanas metode, kas balstās uz vienlīdzības principu, proti, salīdzināmos gadījumos atlīdzinājumam jābūt līdzīgam, bet atšķirīgos – atšķirīgam. Šajā ziņā tiesu prakse veido plašu uzziņas un salīdzināšanas materiālu. Ar katru tiesas izšķirto dzīves gadījumu pieaug salīdzināšanas iespēja un līdz ar to – arī tiesiskā stabilitāte.[19] Tādējādi turpmāk rakstā autore dalīsies pieredzē saistībā ar noteiktajām apdrošināšanas atlīdzībām par nodarīto nemantisko kaitējumu par smagiem miesas bojājumiem, kur tiesību subjekti ir apdrošinātāji. Autore vēlas norādīt, ka ciešanas, ko izraisa tuvinieka zaudējums, ir vērtējams kā smags miesas bojājums. Tuvinieku zaudējums ceļu satiksmes negadījumā ir vissmagākās sekas, šīs sekas nelikumīgas rīcības rezultātā ir neatgriezeniskas un tiesiskā situācija nav atjaunojama. Arī ES OCTA Direktīvu izpratnē ar jēdzienu “miesas bojājumi” tiek saprasts jebkāds kaitējums, ciktāl tā atlīdzinājums ir paredzēts kā civiltiesiskā atbildība un nodrošināts valsts tiesībās, kas ir piemērojamas strīdā, kurš izriet no personas neaizskaramības apdraudējuma, kas ietver gan fiziskas, gan garīgas ciešanas (EFTA Court 2008. gada 20. jūnija spriedumā lietā E‑8/07 Celina Nguyen pret Norvēģijas valsti 26. un 27. punkts).[20] Arī EST 2013.gada 24.oktobra spriedumā lietā C-277/12 Drozdovs pret apdrošināšanas sabiedrību, EST ir sniegusi apstiprinošu atbildi uz Augstākās tiesas Senāta uzdoto prejudiciālo jautājumu, proti, ka, obligātās apdrošināšanas apjoms par miesas bojājumiem aptver arī atlīdzību par morālo kaitējumu. Tādējādi turpmāk tiks norādīti noteiktie apdrošināšanas atlīdzības apmēri kopsakarā arī par nodarīto kaitējumu veselībai, kas guvuši smagus miesas bojājumus.

Salīdzinājumā ar citiem līdzīgiem gadījumiem, proti, nodarīšanas apstākļiem, nodarītā kaitējuma sekām, tiesu prakse liecina, ka cietušajiem noteikta atlīdzība par nodarīto nemantisko kaitējumu. Tā, piemēram, Augstākās tiesas Tiesu palāta 2015. gada 27. martā sprieduma lietā Nr.C04426012 pret apdrošināšanas sabiedrību (vecāki satiksmes negadījumā zaudēja bērnu) atzina atbilstošu apdrošināšanas atlīdzības izmaksu ~ 100 000,- euro apmērā (katram no vecākiem 50 000,- euro), (spriedums nav stājies likumīgā spēkā), EST 2013.gada 24.oktobra spriedumā lietā C-277/12 Drozdovs pret apdrošināšanas sabiedrību (Latvijas lieta – ceļu satiksmes negadījumā desmit gadus vecs bērns zaudēja abus vecākus), Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija 2015. gada 7. decembrī atzina atbilstošu apdrošināšanas atlīdzības izmaksu 42 401,58 euro apmērā (lietas Nr.C04330607). Jāatzīst, ka, ņemot vērā to, ka bērns kompensāciju saņēma pēc vairāk nekā desmit gadiem pēc notikušā ceļu satiksmes negadījuma, kā arī jau tā lielajām ciešanām tika pakļauts deviņu gadu ilgam tiesvedības procesam, autore uzskata, ka šī tiesas noteiktā kompensācija ir nesamērīgi zema, salīdzinot ar nodarīto kaitējumu un sekām. Vēl nesen Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija 2016. gada 22. novembrī sprieduma lietā Nr.C30430715 pret apdrošināšanas sabiedrību (laulātais ceļu satiksmes negadījumā zaudēja sievu un bērnu) atzina atbilstošu apdrošināšanas atlīdzības izmaksu 100 000,- euro apmērā (spriedums nav stājies likumīgā spēkā). Lai gan šajā lietā tiesību subjekts nav apdrošinātājs, tomēr, ņemot vērā nodarīšanas apstākļus un nodarītā kaitējuma sekas, ir pieminēšanas vērts Augstākās tiesas Civillietu tiesu palātas 2015. gada rudenī pieņemtais spriedums lietā Nr.PAC-0450/2013 Kravčenko pret PSIA Rīgas satiksme (vecāki ceļu satiksmes negadījumā, kuru izraisīja iereibis transportlīdzekļa vadītājs, zaudēja meitu) atzina atbilstošu atlīdzību par sāpēm 56 914,87 euro apmērā. Pieminams ir AAS „Balta” 2014. gada nogalē izmaksātā lielākā apdrošināšanas atlīdzība 5,3 milj. euro apmērā par nodarītajiem miesas bojājumiem četriem gados jauniem cilvēkiem saistībā notikušo ceļu satiksmes negadījumu Īrijā[21]. Šajā lietā cieta gan nav sniegta informācija, kādā apmērā atlīdzībās ir izmaksāta par nodarīto nemantisko kaitējumu, tomēr ņemot, ka daži cilvēki vairs nekad nespēs atgūt savas fiziskās spējas, lai turpinātu līdz negadījuma brīdim tik ierastās ikdienas lietas, šī noteiktā apdrošināšanas atlīdzība kaut cik paaugstinās šo cilvēku dzīves kvalitāti.

Ievērojot to, ka nepieciešams nodrošināt līdzvērtīgu attieksmi neatkarīgi no tā, kurā vietā Eiropas Savienības teritorijā negadījums noticis, turpmāk tiks sniegts neliels ieskats par noteiktajām apdrošināšanas atlīdzībām citās dalībvalstīs, tā, piemēram, EST 2000. gada 14 septembra spriedums lietā C- 348/98 Mendes Ferreira un Delgado Correira Ferreira pret apdrošināšanas sabiedrību (Portugāles lieta – ceļu satiksmes negadījumā laulātie zaudēja dēlu), nacionālā tiesa atzina atbilstošu apdrošināšanas atlīdzības izmaksu 291 039,65 euro apmērā. Tepat tuvākos kaimiņos Slovākijā (ceļu satiksmes negadījumā laulātais zaudēja sievu, bērni māti) 2015. gada 7. jūlijā (lietas Nr.6Co/810/2014) atzina atbilstošu atlīdzinājumu visai ģimenei 270 000,- euro apmērā,[22] citā lietā Trnavas apgabaltiesa (Krajský súd Trnava) (Slovākija) (ceļu satiksmes negadījumā laulātais zaudēja sievu) 2015.gada 1.jūlijā (lietas Nr.24Co/368/2015) atzina atbilstošu atlīdzinājumu pārdzīvojušajam laulātajam 40 000,- euro apmērā.[23] Ārvalstu prakse liecina, ka atlīdzības apmēri, ietverot gan mantisko kaitējumu, gan nemantisko kaitējumu ievērojami atšķiras, piemēram apdrošināšanas atlīdzības apmērs Francijā sasniedza līdz 9,6 milj. euro, Dānijā 600 000,- euro, Polijā un Igaunijā līdz 127 000,- euro, Somijā 176 000,- euro.[24] Šajā pētījumā gan nav norādīti cik atlīdzībās ir noteikta par nodarīto nemantisko kaitējumu, kā arī nav norādīts kaitējuma smagums, tomēr tiek sniegts neliels ieskats par noteiktajām OCTA apdrošināšanas atlīdzībām ārvalstīs.

Palūkojoties uz Norvēģijā[25] izmaksātām apdrošināšanas atlīdzībām, tad tiesību praktiķi norāda uz ievērojami lielākām apdrošināšanas atlīdzības izmaksām, piemēram, pēc ilgām sarunām ar apdrošinātāju, cietušajām tika izmaksāta apdrošināšanas atlīdzība 4 500 000,- kr. (~4 795 03,87 euro) par miesas bojājumiem[26], savukārt citā lietā pēc sarunām ar apdrošinātāju, cietušajam tika izmaksāta apdrošināšanas atlīdzība 1 500 000,- kr. (~1 598 34,62 euro) par miesas bojājumiem.[27] Analizējot vienu no lielākajām izmaksātajām apdrošināšanas atlīdzībām, kuru izmaksāja viena no lielākajām Norvērģijas apdrošināšanas kompānijām ar 200 gadu pieredzi, tad apdrošinātājs OCTA jomā ir izmaksājis 2012. gadā 782 696 euro par miesas bojājumiem, kas iegūti ceļu satiksmes rezultātā Somijā.[28]

Bažas par nesamērīgi lielām prasītām apdrošināšanas atlīdzībām pauž augstākā izpildvara un ierēdņi, norādot, ka katrai valstij ir atšķirīgs labklājības līmenis, līdz ar to atšķirīgas ekonomiskas iespējas īstenot personu tiesības uz mantisko atlīdzību, kā arī nesamērīgi lielas apdrošināšanas atlīdzības izmaksas izraisītu ievērojamu apdrošināšanas prēmiju apmēra pieaugumu un līdz ar to sadārdzinātu OCTA apdrošināšanu.[29] Arī Latvijas Transportlīdzekļu apdrošināšanas birojs, kurai valsts pārvalde ir deleģējusi uzdevumu nodrošināt ceļu satiksmes negadījumā cietušo trešo personu interešu aizsardzību, pauž viedokli, kas ir pretējs EST judikatūrai un visām ES OCTA direktīvām, kas reglamentē jautājumus par transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu[30], norādot uz OCTA polises cenu celšanos. Tāpat Apdrošinātāju asociācija pauž viedokli, ja apdrošinātājiem būs jāmaksā cietušajiem miljoni, tad OCTA polise automašīnai nemaksās vairs 50 euro, bet 5000 euro.[31]

Analizējot ceļu satiksmes negadījumu pēdējo trīs gadu statistiku, autore secina, ka katru gadu ceļa satiksmes negadījumos ar smagām sekām, t.i. smagi cietuši vai iet bojā vidēji 648 cilvēku (2013. gadā smagi ievainoti 452, gājuši bojā 179, 2014. gadā smagi ievainoti 434, gājuši bojā 212, 2015. gadā smagi ievainoti 479, gājuši bojā 188)[32], no tiem aptuveni 45% transportlīdzekļu vadītāji[33] un daļa no šiem 45% transportlīdzekļa vadītājiem ir par ceļu satiksmes negadījumu atbildīgie transportlīdzekļu vadītāji[34], kuriem apdrošināšanas atlīdzība nav jāmaksā, līdz ar to apdrošinātāju pārstāvju retorika ir nepamatota. Tāpat, kā jau autore norādīja šī raksta pirmajā daļā, Likumdevējs OCTA likuma pārejas noteikumos pēc iespējas nodrošināja saudzējošāku pāreju uz pašreizējiem limitiem (OCTA likuma pārejas noteikumu 13.punkts), līdz ar to apdrošinātājiem bija pietiekami ilgs laiks (~ 9 gadi), lai pārskatītu savu komercdarbības praksi un nodrošinātu tādu OCTA sistēmu, lai izpildītu normatīvo aktu prasības. Ideālā gadījumā, apdrošināšanas riskam nepakļautai un riskam neitrālai personai – prēmijas apmērs samazināms, savukārt apdrošināšanas riskam pakļautai personai – prēmijas apmērs palielināms.[35] Visbeidzot jautājums ir tiesībpolitisks, proti, nepieciešama politiska griba, nosakot, ka smagos ceļu satiksmes negadījumos cietušajiem atlīdzība izmaksājama no OCTA garantijas fonda, tādējādi nodrošinātu cietušajiem atbilstīgu kompensāciju neatkarīgi no dalībvalsts, kur negadījums noticis.

Ministru kabineta noteiktie apdrošināšanas atlīdzības apmēri

OCTA likuma 19. panta trešā daļa paredz Ministru kabinetam noteikt apdrošināšanas atlīdzības apmēru un aprēķināšanas kārtību par personai nodarītajiem zaudējumiem t.sk. par personai nodarīto nemantisko kaitējumu (“nemateriālie zaudējumi” OCTA likuma terminoģijā). Iepriekš spēkā esošo Ministru kabineta noteikumu Nr.331[36] punktus, kas noteica apdrošināšanas atlīdzības apmēru un aprēķināšanas kārtību par miesas bojājumiem t.sk. par sāpēm un garīgām ciešanām tuvinieka nāves gadījumā, Latvijas Republikas Satversmes tiesa ar 2014.gada 29.decembra spriedumu lietā Nr.2014-06-03 atzina par neatbilstošu OCTA likuma 15. panta pirmās daļas 1. punktam un Latvijas Republikas Satversmes 105. pantam. Ievērojot to, ka iepriekš spēkā esošie noteikumi Nr.331 nenodrošināja atbilstību ES OCTA direktīvām, EST judikatūrai, Ministru kabinets 2014.gada 17.jūnijā pieņēma jaunus Ministru kabineta noteikumus Nr.340 “Noteikumi par apdrošināšanas atlīdzības apmēru un aprēķināšanas kārtību par personai nodarītajiem nemateriālajiem zaudējumiem”, kas stājās spēkā 2014. gada 11. jūlijā. Jau vairāk nekā divus gadus apdrošinātāji apdrošināšanas atlīdzību apmēru nosaka pēc jauniem Ministru kabineta noteikumiem Nr.340, tomēr pastāv bažas, ka jauno Ministru kabineta noteikumu Nr.340 atsevišķi punkti, kas regulē apdrošināšanas atlīdzības apmēru un aprēķināšanas kārtību par smagiem miesas bojājumiem t.sk. par sāpēm un garīgām ciešanām tuvinieka nāves gadījumā, neatbilst ES OCTA direktīvām, EST judikatūrai un OCTA likuma 15. panta pirmās daļas 1. punktam. Piemēram, atbilstoši jauno Ministru kabineta Noteikumu Nr.340 pielikumā noteiktajiem kritērijiem, apdrošināšanas atlīdzība par nodarīto nemantisko kaitējumu, ja cietušajai personai ir nodarīti smagi miesas bojājumi, izmaksājama robežās aptuveni no 12 580 euro līdz 16 280 euro[37], ja cietusī persona kļuvusi par I grupas invalīdu, tad papildus apdrošināšanas atlīdzība izmaksājama aptuveni 3700 euro apmērā. Savukārt par sāpēm un ciešanām sakarā ar tuvinieka nāvi cietušajai personai jāatlīdzina 11 100 euro apmērā. Autores ieskatā šīs apdrošināšanas atlīdzības salīdzinājumā ar nodarīto kaitējumu un dzīves kvalitātes pazemināšanos ir nesamērīgi zemas. Arī tiesību doktors V.Mantrovs ir secinājis, ka pašreiz spēkā esošie Ministru kabineta noteikumi Nr. 340 pēc būtības satur līdzīgu regulējumu kā iepriekš spēkā esošie Ministru kabineta noteikumi Nr. 331, izņemot fiksēto apdrošināšanas atlīdzības apmēru lielumu, līdz ar to tiesām nepieciešamības gadījumā jāvērtē, vai pašreiz spēkā esošie MK noteikumi Nr. 340 atbilst ES OCTA Direktīvām kopsakarā ar EST praksi un Satversmes tiesas 2014.gada 29.decembra spriedumā lietā Nr.2014-06-03 izteiktajām atziņām.[38]

Jauno Ministru kabineta noteikumu Nr.340 anotācijā norādīts, ka dalībvalsts drīkst noteikt aprēķināšanas kārtību par personai nodarīto nemantisko kaitējumu, atsaucoties EST 2014. gada 23. janvāra spriedumu lietā Nr.C-371/12 Enrico Petillo, Carlo Petillo pret Unipol. Ir jāatzīst, ka ģenerāladvokāts Nilsa Vāls (Nils Wahl) secinājis, ka kritēriji ir nosakāmi, lai noteiktu apdrošināšanas atlīdzības summu, kas apdrošinātājam ir jāizmaksā satiksmes negadījumos cietušajām personām par nemantisko kaitējumu, tomēr ģenerāladvokāts Nilsa Vāls (Nils Wahl) šajā spriedumā vērsa uzmanību, ka augstāk norādītā sprieduma interpretācija varētu tieši ietekmēt vairāk nekā 1500 000 personas[39], kas ik gadu cieš no miesas bojājumiem nelaimes gadījumos Eiropas Savienībā (EST 2014. gada 23. janvāra spriedumu lietā Nr.C-371/12 Enrico Petillo, Carlo Petillo pret Unipol preambulas 2. apsvērums). Tāpat ģenerāladvokāts Nilsa Vāls (Nils Wahl) augstāk norādītajā spriedumā norādīja, ka kritērijus var noteikt īpaši, ja cietušās personas kaitējums rodas no nelieliem fiziskajiem ievainojumiem, savukārt tādos negadījumos, kuru rezultātā ir radušies nozīmīgāki fiziski ievainojumi, ir piemērojamas citas tiesību normas (EST 2014. gada 23. janvāra spriedumu lietā Nr.C-371/12 EnricoPetillo, CarloPetillo pret Unipol 80.punkts). Pēdējo trīs gadu ceļu satiksmes negadījumu statistika liecina, ka Latvijā vidēji ievainojumus gūst 4044 cilvēku, neskaitot smagi cietušos un bojā gājušos (2013. gadā ievainoti 3886, 2014. gadā ievainoti 4160, 2015. gadā ievainoti 4087).[40] Ja kritērijus par nelieliem fiziskiem ievainojumiem nenoteiktu, tad sabiedrībai tās būtu milzīgas izmaksas, tomēr ja ceļu satiksmes negadījums ir ar smagām sekām, tad autores ieskatā kritēriji nav nosakāmi un apdrošināšanas atlīdzības apmēri nosakāmi katrā gadījumā individuāli.

Nobeigumā autore aicina apdrošinātājus, kuri uzņēmušies risku atbildēt par trešajai personai nodarīto kaitējumu, veicināt cietušo personu efektīvu un ātru interešu aizsardzību, lai pēc iespējas samazinātu cietušām personām nepieciešamību izmantot tiesvedību, savukārt, ja tomēr cietušajam savu interešu aizsardzībai ir jāvēršas tiesā, tad tiesas noteiktajai apdrošināšanas atlīdzībai ir jāsasniedz ģenerālās prevencijas mērķi, proti, atlīdzībai ir jābūt tik lielai, lai atturētu citas apdrošināšanas sabiedrības no rīcības atstāt jautājumu izlemšanai tiesai. Būtībā līdz ar to tiktu sasniegts ES OCTA direktīvu, tātad arī OCTA likumā noteiktais mērķis – veicināt cietušo personu efektīvu un ātru interešu aizsardzību (EST 1996.gada 28.marta spriedums lietā C-129/94 Ruiz Bernaldez (Spānijas lieta) un samazinātu nepieciešamību izmantot tiesvedību.

Kopsavilkums

Transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātā apdrošināšana ir ieviesta, lai veicinātu cietušo personu aizsardzību un nodrošinātu cietušo personu līdzvērtīgu attieksmi neatkarīgi no tā, kurā Eiropas Savienības vietā negadījums ir noticis.

Apdrošināšanas atlīdzības apmēri par personai nodarīto kaitējumu saistībā ar ceļu satiksmes negadījumiem, kas izraisījuši smagas sekas, ievērojami atšķiras ne tikai dalībvalstu starpā, bet tas arī ievērojami atšķiras pat starp Latvijā noteiktām apdrošināšanas atlīdzībām.

Apdrošināšanas atlīdzības apmēri par nodarīto nemantisko kaitējumu saistībā ar ceļu satiksmes negadījumiem, kas izraisījuši smagas sekas un aprēķināti atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem Nr.340 “Noteikumi par apdrošināšanas atlīdzības apmēru un aprēķināšanas kārtību par personai nodarītajiem nemateriālajiem zaudējumiem” ir nesamērīgi mazi, līdz ar to tie neatbilst ES direktīvām, EST judikatūrai un OCTA likuma 15. panta pirmās daļas 1. punktam. Nacionālajos tiesību aktos kritēriji apdrošināšanas atlīdzības apmēra noteikšanai par personai nodarīto nemantisko kaitējumu ir nosakāmi, ja konstatējami vidēja smaguma miesas bojājumi vai viegli miesas bojājumi, bet arī izvērtējot nodarītā kaitējuma sekas uz cietušās personas dzīves kvalitāti.

[1]Starptautiskās Justīcijas Pastāvīgā palāta (International Court of Justice) 1928. gada 13. septembra spriedums “Lietā par rūpnīcu Chorzow”, Pieejams: http://www.icj-cij.org/pcij/series-a.php?p1=9&p2=1 (Sērija A-17), [aplūkots: 2016. gada 2.decembrī].
[2]Lēbers A. (Loeber A.) Tirdzniecības tiesību pārskats, 4 Grāmata. Privātās apdrošinājuma tiesības. Valters un Rapas akc. Sab. Izd., Rīga, 1926. gads, 421.lpp.
[3]Rob Merkin and Jenny Steele, Insurance and the law of obligations, Oxford, United Kingdom: Oxford University Press, 2013., p. 263.
[4]Ibid, p.266.
[5]Eiropas Savienības Padomes 1972.gada 24.aprīļa direktīva 72/166/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu saistībā ar mehānisko transportlīdzekļu izmantošanu un attiecībā uz kontroli saistībā ar pienākumu apdrošināt šādu atbildību. Pieejams: http://eur-lex.europa.eu/LexUriServ/LexUriServ.do?uri=CELEX:31972L0166:lv:HTML [aplūkots 2016. gada 2. decembrī].
[6]Eiropas Savienības Padomes 1983.gada 30.decembraOtrā direktīva 84/5/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu. Pieejams: http://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=CELEX:31984L0005 [aplūkots 2016. gada 2. decembrī].
[7]Autores piezīme: Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs (LTAB).
[8]Eiropas Savienības Padomes 1990.gada 14.maija Trešā direktīva 90/232/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu.Pieejams: http://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=CELEX:31990L0232 [aplūkots 2016. gada 2. decembrī].
[9]Mantrovs V., Augstākās tiesas civillietu departamenta prakse Sauszemes Transportlīdzekļu vadītāju civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas (OCTA) lietās tiesu prakses apkopojums, Rīga, 2015. gads, Tīmekļa vietne: http://at.gov.lv/lv/pazinojumi-presei/par-notikumiem/2016/julijs/7796-apkopota-tiesu-prakse-sauszemes-transportlidzeklu-vaditaju-civiltiesiskas-atbildibas-obligatas-apdrosinasanas-lietu-izskatisana/, 8.lpp., [aplūkots: 2016. gada 2. decembrī].
[10] Autores piezīme: Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs (LTAB).
[11] Eiropas Savienības Parlamenta un Padomes 2000.gada 16.maija direktīva 2000/26/EK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz transportlīdzekļu lietošanas civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu, ar kuru tiek grozītas Padomes direktīvas 73/239/EEK un 88/357/EEK . Pieejams: http://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=CELEX:32000L0026[aplūkots 2016. gada 2. decembrī].
[12]Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 11. maija direktīva 2005/14/EK ar ko groza Padomes Direktīvas 72/166/EEK, 84/5/EEK, 88/357/EEK un 90/232/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2000/26/EK attiecībā uz civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu saistībā ar mehānisko transportlīdzekļu lietošanu, Pieejams: http://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=CELEX:32005L0014 [aplūkots 2016. gada 2. decembrī].
[13]Mantrovs V., Augstākās tiesas civillietu departamenta prakse Sauszemes Transportlīdzekļu vadītāju civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas (OCTA) lietās tiesu prakses apkopojums, Rīga, 2015. gads, Tīmekļa vietne: http://at.gov.lv/lv/pazinojumi-presei/par-notikumiem/2016/julijs/7796-apkopota-tiesu-prakse-sauszemes-transportlidzeklu-vaditaju-civiltiesiskas-atbildibas-obligatas-apdrosinasanas-lietu-izskatisana/, 8.lpp., [aplūkots: 2016. gada 2. decembrī].
[14]Augstākās tiesas Civillietu departaments 2015. gada 25. februāra lietā Nr. SKC-1/2015 13.punkts. Pieejams: http://at.gov.lv/lv/judikatura/judikaturas-nolemumu-arhivs/senata-civillietu-departaments/hronologiska-seciba_1/2015/ [aplūkots 2015. gada 9. maijā].[15]Eiropas Parlamenta un Padomes 2009.gada 16.septembra direktīvas 2009/103/EK par civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu saistībā ar mehānisko transportlīdzekļu izmantošanu un kontroli saistībā ar pienākumu apdrošināt šādu atbildību. Pieejams: http://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=CELEX:32009L0103&forward=true&qid=1431370409383&type=expert [aplūkots 2016. gada 2.decembrī].
[16] Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas tiesību aktu projekta anotācija. Pieejams: http://titania.saeima.lv/LIVS/SaeimaLIVS.nsf/0/46C9E2B13E37C51CC22572DB003C55B0?OpenDocument [aplūkots 2015. gada 9.maijā].[17]Augstākās tiesas Civillietu departaments 2015. gada 25. februāra lietā Nr. SKC-1/2015 13.punkts. Pieejams: http://at.gov.lv/lv/judikatura/judikaturas-nolemumu-arhivs/senata-civillietu-departaments/hronologiska-seciba_1/2015/[aplūkots 2015. gada 9. maijā], 13.1. punkts.
[18] Piektās direktīvas preambulas 10. apsvērums, Kodificētās direktīvas premabulas 12. apsvērums.
[19]Latvijas Republikas Augstākās tiesa. Tiesu prakse morālā kaitējuma apmēra noteikšanā saistībā ar prasītājam nodarīto tiesību aizskārumu, miesas bojājumiem vai tuvinieka bojāeju (tiesu prakse 2011. – 2016). Pieejams: http://at.gov.lv/lv/judikatura/tiesu-prakses-apkopojumi/civiltiesibas/, 17.lpp., [aplūkots 2016. gada 2. decembrī].
[20]EFTA Court, Pieejams: http://www.eftacourt.int/cases/detail/?tx_nvcases_pi1%5Bcase_id%5D=101&cHash=39ecff74d138f1dd1e0eb7d6c0f73e49 [aplūkots 2016. gada 3.decembrī].
[21]Pieejams: http://financenet.tvnet.lv/zinas/539403-balta_izmaksa_lielako_octa_atlidzibu_53_miljonus_eiro [aplūkots 2016. gada 3. decembrī].
[22] Slovākijas judikatūras datu bāze. Pieejams: http://www.judikaty.info/document/mssr/377465/[aplūkots 2016. gada 08. janvārī].
[23] Slovākijas judikatūras datu bāze. Pieejams: http://www.judikaty.info/document/mssr/374856/[aplūkots 2016. gada 08. janvārī].[24]Andrea Renda andLornaSchrefler – CentreforEuropeanPolicyStudies, Compensationofvictimsofcross-borderroadtrafficaccidentsinthe EU: Assessmentofselectedoptions, EuropeanParliament’s, 2007, Pieejams: http://www.europarl.europa.eu/RegData/etudes/etudes/join/2007/378292/IPOL-JURI_ET%282007%29378292_EN.pdf, p.4, [aplūkots 2016. gada 10. janvāris].
[25] Norvēģija ir zaļās kartes sistēmas dalībvalsts, Pieejams: https://www.ltab.lv/octa-liguma-veidi-un-to-slegsana/#a6752, [aplūkots 2016. gada 23. jūlijā].
[26]Zv. advokāts Sveins– Haralda Foss (Svein-HaraldFoss), Pieejams: http://www.personskadeadvokatfoss.no/trafikkskader/, [aplūkots 2016. gada 23. jūlijā].
[27] turpat.
[28]Lielākās Gjensidige Baltic atlīdzību izmaksas, 2011. gada līdz 2014 gadam. Pieejams: http://www.gjensidige.lv/files/Par%20mums/Finan%C5%A1u%20Atskaites/Major_claims_list_in_Baltics_2011-2014_LV.pdf, [aplūkots 2016. gada 23. jūlijā].
[29]Latvijas Republikas Satversmes tiesas 2014. gada 29. decembra spriedums lietā Nr.2014-06-03, Pieejams: http://likumi.lv/ta/id/271347-par-ministru-kabineta-2005-gada-17-maija-noteikumu-nr-331-noteikumi-par-apdrosinasanas-atlidzibas-apmeru-un-aprekinasanas-karti, [aplūkots 2016. gada 3.decembrī].
[30]Latvijas Transportlīdzekļu apdrošināšanas birojs, Pieejams: https://www.ltab.lv/wp-content/uploads/2015/10/LTAB_relize_par_nematerial_zaud.pdf, [aplūkots 2016. gada3. decembrī].
[31]Drēziņš A. Tiesājas par ģimenes dzīvības cenu, Latvijas Avīze: 2016. gada 29.novembris, Nr.231 (5666), Rīga: AS Lauku Avīze, 6.lpp.
[32]Ceļu satiksmes Drošības direkcija, Pieejams: https://www.csdd.lv/celu-satiksmes-negadijumi/celu-satiksmes-negadijumi, [aplūkots 2016. gada 3. decembrī].
[33]turpat.
[34]Statistikas dati par ceļu satiksmes negadījumu atbildīgajiem transportlīdzekļu vadītājiem Ceļu satiksmes Drošības direkcijas statistikā nav norādīts.
[35]Graudiņa A., Apdrošināšanas pamati, Rīga:LU akadēmiskais apgāds, 2010, 10 lpp.
[36]Latvijas Republikas Ministru kabineta 2005. gada 17. maija noteikumu Nr.331 “Noteikumi par apdrošināšanas atlīdzības apmēru un aprēķināšanas kārtību par personai nodarītajiem nemateriālajiem zaudējumiem”, Pieejams: http://likumi.lv/ta/id/108625-noteikumi-par-apdrosinasanas-atlidzibas-apmeru-un-aprekinasanas-kartibu-par-personai-nodaritajiem-nematerialajiem-zaudejumiem, [aplūkots 2016. gada 4.decembrī].
[37] Autores piezīme: Apmērs atkarīgs no minimālās mēneša darba algas.
[38]Mantrovs V., Augstākās tiesas civillietu departamenta prakse Sauszemes Transportlīdzekļu vadītāju civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas (OCTA) lietās tiesu prakses apkopojums, Rīga, 2015. gads, Tīmekļa vietne: http://at.gov.lv/lv/pazinojumi-presei/par-notikumiem/2016/julijs/7796-apkopota-tiesu-prakse-sauszemes-transportlidzeklu-vaditaju-civiltiesiskas-atbildibas-obligatas-apdrosinasanas-lietu-izskatisana/, 8.lpp., [aplūkots: 2016. gada 4. decembrī].
[39]Eiropas Komisijas paziņojumā Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komisijai un Reģionu komitejai – Virzoties uz Eiropas ceļu satiksmes drošības telpu: satiksmes drošības politika ievirzes 2011. – 2010 (COM(2010) 389 galīgā redakcijā ievada pirmajā apsvērumā norādīts, ka uz ES ceļiem 2009. gadā gāja bojā vairāk nekā 35 000 cilvēku, t.i., tikpat cik iedzīvotāju ir vidēja lieluma pilsētā, un ne mazāk kā 1 500 000 cilvēku guva traumas, Pieejams: http://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=celex:52010DC0389, [aplūkots 2016. gada 4. decembrī].
[40]Ceļu satiksmes Drošības direkcija, Pieejams: https://www.csdd.lv/celu-satiksmes-negadijumi/celu-satiksmes-negadijumi, [aplūkots 2016. gada 3. decembrī].

Atsauce uz žurnālu: Ļaksa I. Apdrošināšanas atlīdzību novērtējums par nemantisko kaitējumu ceļu satiksmes negadījumos. Jurista Vārds, 13.12.2016., Nr.50 (953).